Pulcēšanās Rīgas lidostā 09:25, tikšanās ar grupas vadītāju.
Lidojums 11:25 Rīga - Turīna ar aviokompāniju airBaltic

Pēc apmēram trim stundām (plkst.13.30) ierašanās Romas lidostā. Laika starpība ar Latviju -1 h.

Brauciens šķērsām pāri Apenīnu pussalai – uz Abruco, ko mēdz dēvēt par Itālijas vislabāk glabāto noslēpumu, jo šurp negāžas tūristu tūkstoši no visas pasaules, bet labprāt visa veida atpūtai izmanto vietējie iedzīvotāji no visas valsts.

Ja ielidošana un bagāžas saņemšana neaizkavēsies, Abruco reģiona iepazīšana sāksies ar Stiffes alu apmeklējumu vai launaga pauzi reģiona galvaspilsētā Akvilā.

Stiffes alas ir iespaidīga pazemes pasaule ar stalaktītiem, stalagmītiem un pat pazemes ūdenskritumu, ko radījusi daba un laiks. Savukārt Akvila ir pilsēta Apenīnu kalnu ielokā, un vēsturiskie laukumi, senās ēkas un vietējo kafejnīcu rosība ļauj ielūkoties pilsētas ikdienā.

Vakarā ierašanās Abruco reģiona pašreizējā lielākajā pilsētā Peskārā.

Iekārtošanās viesnīcā. Naktsmiers.

Brokastis viesnīcā.

Dienas pirmajā pusē iespēja nokāpt starp Dvīņu kalniem ieslēptajā  Salinello aizā,  lai novērtētu vienu no Abruco reģiona neparastākajām vietām Apenīnu kalnos. Aizu ir veidojis ūdens spēks, ko apliecina krāšņs 35 metrus augsts ūdenskritums, radot nelielu ezeru, kurā atspoguļojas apkārtnes sulīgi zaļo mežu nokrāsa. Labākais laiks Salinello aizas apkārtnes ainavas izbaudīšanai ir pavasaris, kad papildus teicamajam izgaismojumam, kas raksturīga šim dabas atmodas periodam, upe sasniedz savu maksimālo pilnību. Tāpēc iespējams apbrīnot tās plūstošo ūdeņu skaistumu. Lai gan vasarā ūdens līmenis pazeminās, dabas cienītājus tas vilina doties pārgājienā pa aizas gultni.

Dienas otrajā pusē varēs novērtēt arvien vēl iespaidīgā  Čivitella del Tronto  cietokšņa varenumu. Tas ir lielākais Itālijā un otrais lielākais cietoksnis Eiropā, kā arī bija pēdējais Burbonu dinastijas bastions pirms Itālijas apvienošanas. Pēc tam cietoksnis lēnām nonāca drupās, taču nu ir atjaunots, un šobrīd te iekārtots muzejs. No cietokšņa mūriem paveras brīnišķīgas Apenīnu ainavas, bet zemāk esošais ciems ar līkumainajām ieliņām vilina pastaigā starp viduslaiku un renesanses laikmeta mūriem. Viss šeit atgādina par pagājušajiem gadsimtiem -  Čivitella ir aizraujošs ceļojums laikā. Ciemā atrodama arī šaurākā ieliņa visā Itālijā. Kurš gatavs to uzmeklēt?

Atgriešanās viesnīcā un naktsmiers.

Brokastis viesnīcā.

Lieldienu rīts ir ļoti piemērots, lai, braucot uz ievērojamā romiešu dzejnieka Ovīdija dzimto Sulmonu,  vērotu Abruco tipisko pastorālo ainavu ar senajām, apaļajām aitu ganu kaļķakmens būdām  Majellas  kalnu nogāzēs. Ierodoties pilsētā, nav šaubu, ka tās vizītkarte ir viduslaiku akvedukts Garibaldi laukumā, ko var fotogrāfijās var redzēt visbiežāk. Te savulaik noritēja pilsētas dzīves galvenās aktivitātes, te tagad ik gadu notiek slavenie palio festivāli. Mūsdienās Sulmona vislabāk atpazīstama pēc saldajām konfeti dražejām. Tās ir mandeles, kas pārklātas ar krāsainu cukura glazūru, un no tām veido ēdamas ziedu kompozīcijas.

Jāpagūst izmest loku pa pilsētu, pirms šajā dienā sācies neparasts, bet tradicionāls Lieldienu pasākums, jo Sulmonā šī ir īpaša svētdiena, kad viduslaiku pilsētas ieliņās pulcējas tūkstošiem ļaužu, lai noskatītos Skrejošās Madonnas ceremonijā. Tā ataino ļoti emocionāli un visai negaidītā izpildījumā paustu Bībeles stāstu, kura kulminācijā Jaunava Marija uz mirkli ierauga savu augšāmcēlušos Dēlu un sāk neprātīgu skrējienu pie viņa. Pabeidzot cerību pilno ceļu, Madonnas melnais apmetnis krīt, atsedzot zaļu kleitu, savukārt balto kabatlakatiņu, kas iederējās pie sēru tērpu, nomaina sarkana roze. Spārnos paceļas divpadsmit balti baloži. Aplausi, klātesošo līdzdalības un emociju atmosfēra... Izrāde, kas kas katrreiz aizkustina dvēseli, aicinot godināt cilvēka morālās vērtības, tostarp dziļo saikni starp māti un viņas bērnu. Reģionā šis ir slavenākais Lieldienu pasākums kopš XI gadsimta, un katru gadu tajā noskatās nu jau vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.

Brauciens uz vēl vienu jauku viduslaiku pilsētiņu – Skanno.  Te, šķiet, joprojām dzīvas senās rotkaļu un mežģīņu audēju tradīcijas, bet ielās laiku pa laikam arvien laimējas sastapt sirmās donnas, kuras tāpat kā senāk valkā itāļu tradicionālos tērpus. Vietējā krodziņā ieteicams ieturēt maltīti, jo vajadzēs enerģiju, lai dotos pastaigā pa kalnu takām un apjūsmotu Abruco plašo sirdi – dzidri zilu  ezeru,  kas kalnu ieplakā iegūlis, veidojot sirds formu. Vērojot dabas krāšņumu un baudot pavasara mīlīgumu, katra sirdī ielīs saule un pavasaris.

Atgriežoties piekrastē, vakariņas Peskārā vai kādreiz kareivīgās maručīni tautas galvenās pilsētas  Kjeti  apkaimē.

Atgriešanās viesnīcā un naktsmiers.

Brokastis viesnīcā.

Fotopauze pie aragoniešu XV gadsimta cietokšņpils drupām uz zemesraga Ortonā. Iespaidīgajai trapecveida būvei kādreiz bija četri cilindriski stūra torņi, no kuriem līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai trīs. Kādreiz dižciltīgā rezidence tika iznīcināta pēc ilgām un asiņainām Ortonas pilsētas bombardēšanas operācijām Otrā pasaules kara laikā 1943.gada ziemā. Aplenkuma laikā Ortona kļuva pazīstama kā Itālijas Staļingrada. Šobrīd varenās pils atrašanās vieta ļauj baudīt garu, vienu no aizraujošākajiem Adrijas jūras centrālās un lejasdaļas piekrastes posmiem, kur pārmaiņus ir dabiskie līcīši, pludmales, klintis un traboki – jūrā uz pāļiem būvēti zvejnieku namiņi, ko mūsdienās joprojām izmanto gan zivju zvejai, gan kā restorānus. Tādēļ šobrīd Ortonas biežākais apzīmējums ir “vārti uz slaveno “Costa dei Trabocchi””– traboki piekrasti.

Kur viena pils, tur... vēl viena. Šo otro mēdz dēvēt pat par skaistāko no visām Abruco pilīm – Rokaskalenja. Tā, augstu kalnos uzbūvēta uz klints dzegas, jau pa gabalu izskatās gluži kā ērglis, kas vērīgi pārlūko tuvējo apkaimi. Vietas nosaukums, iespējams, ir cēlies no langobardu valodas un norāda uz ‘stāvu kalna nogāzi’, tādējādi ļoti tieši aprakstot atrašanās vietu. Taču kāda leģenda vēsta, ka senatnē pils tornī varēja nokļūt tikai pa koka kāpnēm, tādēļ nosaukumā ir gan ‘cietoksnis’, gan ‘kāpnes’, gan ‘koks’. Varenā cietokšņpils ir XI gadsimta aizsardzības celtne, liecinot par senu un bagātīgu pagātni. Tā redzama Mateo Garrones fantāzijas žanra filmā “Visu stāstu stāsts” ar Salmu Hejeku un Vinsentu Kaselu galvenajās lomās.

Šajā burvīgajā kalnu ciematā katru gadu Lieldienu pirmdienā viduslaiku tradīcijas it kā atdzīvojas: skan mūzika, notiek andelēšanās, bruņinieku cīņu turnīri, viduslaiku amatu un medību demonstrējumi ar piekūniem. Tikai pilīm raksturīgas nodarbes! Lai iespaids vēl pilnvērtīgāks, iespēja ieturēt šim kalnu apvidum tipisku maltīti no vietējiem produktiem. Būs gan gardi, gan sātīgi, gan daudz! Laiks arī Rokaskalenjas izstaigāšanai, cietokšņpils muzeja aplūkošanai, svētku norišu izbaudīšanai un iespaidu gūšanai no apkaimes panorāmas.

Ja diena vēl nebūs nogurdinājusi, pēc ierašanās Peskārā romantiskāk noskaņotajiem ieteikums doties vakara pastaigā pa krāsaini izgaismoto Jūras tiltu. Daži saka, – tas atgādina kādu gājēju tiltu vienā no Latvijas pilsētām.

Atgriešanās viesnīcā un naktsmiers.

Brokastis viesnīcā.

Itāliskās noskaņas pastiprināšanai – diena, lai palutinātu garšas kārpiņas ar tradicionālo vietējo produktu degustāciju.

Vispirms – viesošanās bijušā “Formula 1” pilota Jarno Trulli  vīna darītavā.  Pēc profesionālā autosportista karjeras beigšanas Jarno pievērsās citai itāļiem ierastai nodarbei – vīnkopībai. Īpašuma platība ir aptuveni 100 hektāru, un vīna dārzu vidējais vecums pārsniedz 30 gadus. Tos apstrādā, izmantojot tikai bioloģiskās lauksaimniecības metodes, bez pesticīdiem un ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Pēc vīna dārzu un pagrabu apskatīšanas varēs izzināt šī pacilājošā dzēriena tapšanas nianses, kā arī nobaudīt vairākus vietējos vīnus. Un, protams, aplūkot vai pat aptaustīt īstu sacīkšu bolīdu, ar ko Jarno ir piedalījies sacīkstēs.

Baudot kalnainās ainavas ar olīvu birzīm ceļmalās, brauciens uz lauku saimniecību, kuras lepnums ir kazas, aitas un olīvu dārzs. Te ražo olīveļļu un Farindolas pekorino – Gransasso kalnu masīva teritorijai raksturīgo aitas sieru. Tā apaļā forma tradicionāli top klūgu grozā, pēc tam rituli iesāla, virsmu periodiski apstrādā ar augstākā labuma olīveļļu. Sieru apmēram trīs mēnešus nogatavina uz koka dēļiem, pēc tam – koka kastēs. Rituļus periodiski grieza, lai pārklātu ar olīveļļu. Ar laiku siera ārmalas iegūt no dzintardzeltenas līdz tumši brūnai krāsai atkarībā no nogatavināšanas perioda. Cienājoties ar Farindolas pekorino, varēs secināt, ka tas ir pusciets, ar noturīgu aromātu un viegli pikants. Arī iepriekšējās sezonas pirmā aukstā spieduma olīveļļa ir produkts ar izteiktu garšu, kāda ir tikai pašu gatavotam “zaļajam zeltam”.

Atgriešanās viesnīcā un naktsmiers.

Pēc brokastīm viesnīcā brauciens šķērsām pāri visai valstij uz Tirēnu jūras piekrasti, lai savā sirdī mājās aizvestu mazu daļu no Itālijas zaļās, dāsnās sirds.

Plkst.14.15 lidojums Roma-Rīga.

Ierašanās Rīgas lidostā plkst.18.15.

Veicot rezervāciju:

- pirmā iemaksa ir 20%  no ceļojuma cenas. Pēc izvēles iespējams uzreiz apmaksāt arī pilnu ceļojuma summu;
- atlikusī summa jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienas pirms ceļojuma sākuma:
- ja rezervācija tiek veikta mazāk nekā 30 dienas pirms ceļojuma sākuma, pilna ceļojuma summa jāsamaksā rezervācijas brīdī.

Atsakoties no ceļojuma tiek piemērota šāda līguma izbeigšanas maksa par katru personu:

- vairāk nekā 40 dienas pirms ceļojuma sākuma – ceļotājam tiek atmaksāta visa iemaksātā summa;
- no 40 līdz 30 dienām pirms ceļojuma – 50 EUR;
- no 29 līdz 14 dienām pirms ceļojuma – 50 % no ceļojuma cenas;
- mazāk nekā 14 dienas pirms ceļojuma – 100 % no ceļojuma cenas.

Par atteikšanos no ceļojuma jāinformē rakstiski, nosūtot informāciju uz info@moontravel.lv 

Ceļotājam ir tiesības savu vietu ceļojumā nodot citai personai, par to rakstiski informējot MOON travel ne vēlāk kā 7 dienas pirms ceļojuma sākuma. Ar ceļotāja maiņu saistītās faktiskās papildu izmaksas sedz ceļotājs.