Vasara ir laiks, kad dzīve kļūst īpaši piesātināta ar krāsām, smaržām un sajūtām. Izbaudiet katru mirkli, ko šis gadalaiks piedāvā! Ļaujieties atsvaidzinošām peldēm jūras viļņos! Dodieties pārgājienos pa dabas takām, kur mežu zaļums un sasilušās piekrastes smiltis nomierina prātu un atjauno enerģiju! Vērojiet saulrietus, kas krāso debesis ar maģiskiem toņiem, un vienkārši ļaujieties dabas skaistumam!
Vasara ir laiks, kad atbrīvoties no ikdienas steigas un ļauties mirkļa burvībai. Baudiet katru saules staru, katru vēja pūsmu un katru dabas skaistuma mirkli, lai šī vasara paliktu atmiņā kā laiks, kad dzīve bija pa īstam!
Braucienu izstrādāja un vadīs gide Kristīne Priede.
7:00 izbraukšana no Dobeles Domes laukuma,
7:10 Šķibe,
7:25 4.līnija,
7:30 izbraukšana no Jelgavas kultūras nama,
7:35 RAF Rimi,
7:40 Ozolnieki,
7: 55 Olaine,
8:20 izbraukšana no Rīgas Zinātņu akadēmijas.
Brokastu pauze Saulkrastu Circle K.
Saulkrastu Baltā kāpa veidojusies, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kas vizuāli līdzinās smilšakmenim. Lai arī kāpa ir apaugusi ar priežu mežu, arvien ir redzama tās stāvā, uz jūru vērstā nogāze.
Zvejniekciemā izstaigāsim promenādi, kas ved gar Aģes upi. Tā aizved līdz jahtu ostai, bet tālāk ejot var aiziet līdz piekrastes akmeņainajai pludmalei. 1937. gadā šeit viesojās prezidents Kārlis Ulmanis, kurš bija nolēmis, ka Vidzemes pirmajai ostai jātop tieši šeit. Vizītes laikā viņš nolūkoja ne tikai vietu ostai, bet arī kādu varenu akmeni, kas jaunajā ostā bija jānoliek goda vietā uz mola. Molu izveidei akmeņus zvejoja laukā no jūras dibena. Ja jau zvejo, tad zvejo kārtīgi – akmeņus pie reizes ķeksējuši laukā arī šosejas izveidei.
Ķirbižu meža izziņas taka iekārtota abos Vitrupes krastos. Te var apskatīt nelielus smilšakmens atsegumus, taka ved cauri upes izgrauztai, dziļai, kokiem apaugušai ielejai. Takā ir daudz interesantu koku, sēņu, atpūtas vietu un milzīgs dižozols. Pastaiga ved pāri dažiem tiltiņiem, gar skaistu akmeņainu upi, var apskatīt ļoti lielu meža dažādību.
Pusdienas.
Veczemju klintis ir garš jūras krasta posms, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Šeit skatam atsedzas pirms 350-380 milijoniem gadu, devonas periodā, veidojušies smilšakmens ieži. Tālu jūrā iestiepjas arī piekrastes sēkļi ar laukakmeņu vaļņiem un krāvumiem. Tieši skaisto dabas ainavu dēļ šeit ir uzņemtas tādas latviešu tautai mīļas filmas kā “Ilgais ceļš kāpās” un “Zītaru dzimta”.
Kutkāju dižakmens. Akmeņa augstums 2,1 m, platums 3 m, garums 6 m. Šis lielakmens ir asām, lauztām ģeometrisku līniju šķautnēm, izdrupušiem robiem, bez nevienas noapaļotas līnijas liek domāt, ka ir akmeņkaļu apskaldīts.
Ežurgas klintis ir neliels smilšakmens atsegums skaisti sarkanā krāsā. Pavasaros un pēc lietavām pie dažus metrus augstajām klintīm veidojas nelieli ūdenskritumi. Viens no ūdenskritumiem ir Ežurga. Viļņu erozija ne pārāk cieti cementētajos smilšakmeņos vētru laikā izskalo nišas un alas un izveido smilšakmens kolonnas.
Tūjas mols. Savulaik Vidzemes jūrmalā tāds mols jeb laivu steķis kā Tūjā bija vienīgais no Mangaļsalas līdz pat Ainažiem. Starp steķiem un Tūjas ķieģeļu fabriku bija izveidots sliežu ceļš, pa kuru transportēja labākās kvalitātes ķieģeļus. Pēckara gados „Dzeņu” krastā uzcēla zivju pārstrādes rūpnīcu, bet pāri steķiem – cauruli, pa kuru ar ventilatora palīdzību sūknēja zivis no kuģiem, kas bija piestājuši steķu galā.
Ap 21:00 atgriešanās Rīgā, Jelgavā, Dobelē.
Kopējais pārgājiena garums 15-18 km. Izvēlieties ērtus pārgājiena apavus, tāpat līdzi ņemiet laikapstākļiem piemērotu apģērbu, uzkodas, ūdeni un, ja nepieciešams, arī nūjas!