Kuršu kāpās var nokļūt ar prāmi pārceļoties pāri Kuršu jomai. Brauciens ilgst tikai 10 minūtes un esam jau uz pasakaini skaistās pussalas. Dodamies Neringas virzienā.

Neringa. Faktiski to veido Alksnīnes viensēta un četri senākie zvejnieku ciemi — Jodkrante, Pervalka, Preila un Nida. Neringai raksturīga unikāla viensētu arhitektūra, tikai piekrastes reģionam raksturīga māju apdare. Tautas arhitektūras celtnes tiek restaurētas un pielāgotas mūsdienu vajadzībām. Tipisko māju krāsas ir pārmantotas no pagānu reliģijas un simbolizē dievišķības: zemi (brūns),debesis un ūdeni (zils), mākoņus (balts). Augšā divi sakrustoti "zirgi" (zirgu galvas). Neringa ir Eiropas mērogā iecienīts kūrorts, to raksturo sakopta vide un izcila ainava. Kuršu kāpu ciemi Baltijas mērogā unikāli ar savu arhitektonisko vidi- savdabīgiem mazstāvu koka namiem, kuros izveidoti nelieli viesu un atpūtas nami.

Dienu iesāksim ar Jodkrantes iepazīšanu.

Jodkrante ir sens zvejnieku ciemats Neringas sastāvā. Jodkrantē atradās pirmais Kuršu kāpas kūrorts, uz kurieni ar tvaikoņiem brauca atpūtnieki no Lietuvas un Vācijas. Par kūrorta zelta laikmetu (XIX gs. beigas – XX gs. sākums) vēsta greznas villas. Raganu kalnu Jodkrantē kuršu un sambu ciltis uzskatīja par svētvietu. Šeit viņi pielūdza savus elkus, līdz atnāca krustneši, kas liedza tiem pielūgt pagānu dievus. Juodkrantē ir vērts apstāties, lai pastaigātu pa moderno pastaigu promenādi, kas izbūvēta gar Kuršu līča piekrasti un izrotāta ar daudzveidīgiem vides mākslas objektiem un pateicoties ievesto augu sugu dažādībai, tai dots dendroloģiskās takas vārds. Piestāsim arī pie gārņu un jūraskraukļu kolonijas, kurā ir vairāk nekā 3000 jūraskraukļu un 200 zivju gārņu ligzdu. Tā ir viena no lielākajām Lietuvā.

Pusdienas Jodkrantē.

Tālāk dodamies uz Nagļu dabas rezervāta taku, kur klejojošās smilšu kāpas kādreiz apraka Kuršu jomas ciemus. Šī ir vienīgā vieta, kur klajo un smilšaino kāpu apskatei ir izveidota īpaša taka. Stāvot kāpas galā, iespējams pārliecināties, ka smiltis var būt neskaitāmos krāsu toņos, smiltis var radīt estētisko baudījumu arī bez cilvēku līdzdalības. Dabas pirmatnība vienkārši paņem sava valdzinājuma varā, ļaujot piemirst par visām ikdienas rūpēm un ieraudzīt kā smilšu, tā ūdens krāsu un formas visaptverošo daudzveidību.

Dodamies uz Nidu. Nida ir omulīgs, gleznains Kuršu kāpas ciems, kādreizējā zvejnieku, tagadējā ceļotāju paradīze, kas valdzina ar savu rāmo eleganci un sakoptību. Mūsdienās Nida praktiski dzīvo viesiem – tāpēc daudzās jo daudzās Nidas mājās ir iekārtotas viesnīcas, kā arī suvenīru tirgotavas un kafejnīciņas. Nida piedāvā mierīgu atpūtu harmoniskā gaisotnē, ko netraucē ne pārspīlēts izklaides industrijas skaļums, ne uzspēlēta komerciāla ārišķība. Bet no garlaicības nav jābaidās – vasarās Nidā tiek īstenota plaša kultūras pasākumu programma.

No gandrīz 30 metrus augstā Nidas bākas torņa, kas atrodas 52 metrus augstā Urba kalna virsotnē, paveras plašs skats uz Baltijas jūru un Kuršu jomu, kas no abām pusēm apskalo kāpu grēdu. Pašreizējā Nidas bāka ir dzelzsbetona cilindrisks tornis ar horizontālām sarkanām un baltām svītrām. Tā augstums ir 29,3 m. Taču pats ievērojamākais objekts Kuršu nērijā noteikti ir tās augstākais punkts – Parnidžo kāpa, no kura paveras skats gan uz Kuršu līci, gan jūru. Šo vietu dēvē par Lietuvas Sahāru.

Vakarā iekārtošanās kempingā “El Nido”.

Iespēja iznomāt velosipēdus.

Vakariņas Nidas krodziņā un vakara pelde Baltijas jūrā.

Brokastis Nidā - kafejnīcā.

Nida. Viens no Nidas simboliem ir vējrādītāji. Netālu no Nidas jahtu ostas var apskatīt vairāk nekā 80 atšķirīgus vējrādītājus. Šī brīvdabas izstāde aizved apmeklētājus laikā un apraksta piekrastes iedzīvotāju vējrādītāju darināšanas tradīcijas. Agrāk ciemu zvejniekiem bija atļauts makšķerēt tikai tiem paredzētajos ūdeņos, un atpazīšanas zīme bija jāizvieto uz laivas masta, lai inspektori varētu zvejniekus nokontrolēt. Zvejnieki savas zīmes papildus izdekorēja ar savas iztēles veidotajiem dizainiem, līdz vējrādītāji jau kļuva par mākslas darbiem.

Preila. Bijušais kursenieku zvejniekciems Kuršu jomas krastā. Preilas pirmsākumi meklējami 1843. g., kad šeit uz dzīvi pārcēlās Nagļu un Karvaiču ciemu iedzīvotāji. Vēl tagad zem Karvaiču kalna – 59 m augstas kāpas atrodas ar smiltīm apbērtā ciema vieta. Preilā ir viena centrālā iela, kuras malās ir redzami gan 19. – 20. gs. mijas koka nami, gan arī vēlāk celtas ēkas, kuras izmanto kā vasarnīcas vai viesu namus. Te ir vērts pasēdēt kādā no vietējiem krodziņiem un nobaudīt zivis! Un tad aizstaigāt līdz Mākslinieku kāpai, kas daudzus gadu desmitus bijusi ainavu gleznotāju iedvesmas objekts un  Vecekrūgas kāpai. Kuršu kāpas apmeklējums nav pilnīgs, kamēr neesat apmeklējis pussalas augstāko kāpu – Vecekrugas kāpu. 67,2 m augstais uzkalns paver majestātisku skatu - daudzus kilometrus uz priekšu un apkārt redzami lagūnas krasti, zemienes meža ielenkumā, smaragdzaļš kalnu priežu paklājs, kas viens pēc otra stādīts ar rokām. Kāpa nosauktu pēc sena kroga, kas atradās zem tās.

Pervalka. Maršruts, kas vijas ap Zirgu ragu, aicina ieskatīties Kuršu kāpas noslēpumainajā smilšu pasaulē – pavērsies skats uz plašajiem Nagļu dabas rezervāta mirušo kāpu laukiem. Šie mierīgie veidojumi savā nemitīgajā ceļojumā pirms vairākām desmitgadēm apraka vairākus ciemus. Pervalkas ciemu izveidoja ieceļotāji no šiem apraktajiem ciemiem. Saglabājušās 20. gadsimta koka vienstāvu ēkas - zvejnieku mājas ar divslīpju jumtiem no dakstiņiem un niedrēm.

Viena no Kuršu kāpas augstākajām virsotnēm 35 metru augstumā, Lāča galvas kāpa, piedāvā romantisku skatu uz apkārtējiem priežu mežiem, Kuršu jomu rietumos un Baltijas jūras plašumu austrumos. Tur mūs sagaidīs klasiska kuršu ainava, kas ir īpaši iespaidīga saulrietā. Šajā vietā, skatoties uz tālo apvārsni un domājot par to, ka, cik vien tālu var redzēt, nav redzamu briesmu, rodas nomierinoša un relaksējoša sajūta. Ar šo sajūtu atvadīsimies no Kuršu kāpām!

Pārcelšanās ar prāmi atpakaļ uz kontinentu un mājupceļš.

Atgriešanās Dobelē, Jelgavā un Rīgā ap plkst.21:00.

Attēli: https://www.visitneringa.com/