Par Līvu krastu šodien sauc piekrastes ciemu virkni no Ovīšiem līdz Ģipkai gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastiem.
Lībieši jeb līvi, tāpat kā latvieši, ir Latvijas pamatiedzīvotāji, kuru senči te dzīvojuši jau pirms 5000 gadiem. Tie apdzīvoja plašas tagadējās Latvijas teritorijas Kurzemē un Vidzemē. Visilgāk lībieši saglabājušies Baltijas jūras piekrastē – Ziemeļkurzemē.
Ovišu bāka ir uzskatāma par pirmo vecāko saglabājušos navigācijas būvi Latvijā. Tas ir 37 metrus augsts, cilindrisks mūra tornis. Interesanti, ka bāka neatrodas pašā jūras krastā, bet no bākas torņa- lielisks skats uz jūru , apkārtnes mežiem un piekrasti.
Savukārt Šlīteres bāka atrodas Baltijas ledus ezera senkrasta malā 5,3 km attālumā no jūras!
Braucienu izstrādāja un vadīs gide Edīte Pole.
7:00 izbraukšana no Dobeles Domes laukuma,
7:10 Šķibe,
7:25 4.līnija,
7:30 izbraukšana no Jelgavas kultūras nama,
7:45 Līvbērze,
8:00 Slampe,
8:20 izbraukšana no Rīgas, Zinātņu akadēmija
9:20 izbraukšana no Tukuma stacijas laukuma.
Brokastu pauze DUS Circle K pie Kandavas.
Dundagas „Krokodils” ir veltīts Dundagas stiprajiem vīriem un bijušajam dundadzniekam Arvīdam Blūmentālam (1925. – 2006.), kas dzīvoja Austrālijā, bija liels dēkainis un medīja krokodilus (~ 10 000). A. Blumentāls bijis prototips slavenajā Pola Hogana filmā “Krokodilu Dandijs”. Fotopauze pie Krokodila.
Dundagas pili 13. gadsimta 3. ceturksnī būvējis Rīgas domkapituls saimnieciskām vajadzībām. Vēlākos gadsimtos viduslaiku pils kalpojusi kā nocietinājuma ēka un muižnieku dzīvojamā māja. Dundagas pils ir lielākā 13. gs. būvētā pils Ziemeļkurzemē, ar slēgtu pagalmu, vārtu torni un 2-3 m bieziem mūriem, turklāt tā ir labi saglabājusies. Līdzās pilij atrodas vairāk nekā 20 ha liels parks ar 48 sugu kokiem un 5 dižkokiem. Ekskursija pilī un pils apkārtnē pils gida vadībā. Leģendas, nostāsti, noslēpumaini pagrabi un interesantas ekspozīcijas.
Slīteres bāka Šlīteres Zilo kalnu kraujā (aptuveni 5 km no Baltijas jūras krasta!). Uzkāpjot bākas piektajā stāvā, nonākam nepilnu 100 metru augstumā virs jūras līmeņa. Te paveras elpu aizraujošs skats uz mežu, kas stiepjas līdz pat jūrai un apvārsnim. Ja laika apstākļi labi, var saskatīt pat Sirves bāku Sāremā salā!
Lībiešu krasta senlietu kolekcija Mazirbē, ciema centrā ,iepretim Lībiešu Tautas namam, 600m attālumā no Dižjūras. Saimnieki nāk no senas lībiešu – Taizeļu dzimtas, par ko zināmi interesanti nostāsti. Arī pašas mājas saimnieku īpašumā ir jau vairāku paaudžu garumā. Ikviens te apskatāmais priekšmets ir ar savu stāstu un vietējo izcelsmi – pārdzīvojis karus, deportāciju un okupāciju laikus, bet mūsdienās cītīgi un ar mīlestību atjaunots.
Pusdienas lībiešu sētā ‘’Stūrīši- Branki’’. Saimnieki piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju ar papildinājumu mūsdienu stilā. Ēdienu sastāvdaļas ir izaudzētas vai ievāktas tuvākajā apvidū, vai iegādātas sadarbībā ar vietējiem lauksaimniekiem, zvejniekiem un ar citiem tradicionālo vietējo produktu gatavotājiem, tai skaitā bioloģiskajiem lauksaimniekiem.
Miķeļbāka jeb Miķeļtornis. Bākas augstums ir 59 metri, būvēta 1884.gadā un ir augtākā bāka Baltijā. Bāka nav pieejama apskatei, to apskatīsim no attāluma.
Ovīšu bāka. Bākas celtniecība pabeigta 1814. gadā un bez arhitektoniskiem grozījumiem saglabājusies līdz mūsdienām. Teritorijā labi saglabājusies bākas darbinieku ēka, celta 1905. gadā. Kad šaursliežu dzelzceļa maršrutā Ventspils – Mazirbe sāka kursēt mazbānītis, šajā ēkā pāris telpu tika atvēlētas Ovīšu stacijai. Palīgēkā izveidots Ovīšu bākas muzejs, kur var iepazīties ar Latvijas bāku vēsturi, izvietojumu un tehniskajiem rādītājiem. Iespēja uzkāpt bākā.
Ovišu pludmale ir apmeklēšanas vērta, jo krasta pludmales josla šeit ir ļoti plata un pilna ar dažādu krāsu akmentiņiem- plakaniem oļiem, kādus nevar atrast nekur citur Latvijā.
Brīvs laiks pludmalē pastaigai un peldei.
Vides objekts Austras koks, mežiņā, netālu no bākas.
Ap plkst. 22:00 atgriešanās Jelgavā, Dobelē.