Ceļs uz Igauniju.

Brokastu pauze Iklas robežpunktā –  kafija, ķilavmaizīte, “Kalev” saldumi.

Pārcelšanās ar prāmi uz Muhu salu.

Muhu sala.  Salas gadsimtiem nemainīgās ainavas burtiski aicina tajā apmesties. Muhu salas Koguvas ciems ir viens no Igaunijas lauku arhitektūras izcilākajiem paraugiem. Ciems ir diezgan labi saglabājies, un atsevišķas tā lauku ēkas - zemās guļbūves ar niedru jumtiem kopā ar apsūnojušiem akmens krāvuma žogiem ir iekļautas aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā.

Īgu stāvkrasts  un dabas taka salā atrodas mazliet nostāk no pašreizējās krasta līnijas, bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu ūdens to ir spēcīgi ietekmējis un vietām kaļķakmens krastā ir izveidojušās lielas, alām līdzīgas, iedobes.

Pusdienas  Līvu ciemā.

Koigi purva taka.  Lielākais purvs Sāmsalā gaida ceļotājus pārgājienā pa 4,8 km garo pārgājienu taku. No 9 metrus augstā skatu torņa, kas atrodas takas tuvumā, paveras lielisks skats uz brīnišķīgo purvu.

Kāli meteorīta krāteris.  Meteorīta nokrišana tiek salīdzināta ar mazas atombumbas sprādzienu. Pasaulē lielāko krāteru vidū Kāli krāteris ieņem astoto vietu, tas ir unikāls ģeoloģisks objekts.

Kuresāre.  Maza ekskursija Sāremā salas vienīgajā pilsētā. Vakariņas.

Iekārtošanās viesu mājā.  Pēc izvēles – vakara pastaiga līdz jūrai, pelde.

Brokastis viesu mājā.

Pārcelšanās ar motorlaivām uz Vilsandi salu.

Vilsandi sala  ir pamats Vilsandi nacionālajam parkam. Kopumā Vilsandi nacionālajā parkā ietilpst 150 salas un jau 1910. gadā te izveidojās aizsargājams putnu rezervāts. Tas ir vecākais nacionālais parks Baltijas valstīs un ir visvairāk ar jūru saistītā aizsargājamā teritorija Igaunijā. Vilsandi salas pārsteigums ir orhidejas, fosilijas, pārakmeņojušies koraļļi, mazās putnu salas, piekrastes ganības. Ar kadiķiem klātā Vilsandi sala jebkurā gadalaikā ir lieliska vieta pārgājieniem dabā. Lai gan šobrīd uz salas visu gadu dzīvo tikai daži cilvēki, te saglabājies arī kultūrvēsturiskais mantojums - ostas ēkas, kapteiņu un jūrnieku mājas, vairāk nekā divus gadsimtus veca bāka un cara laika (apm. 1840–1917) bākas apmetne ar 150 gadus vecu meteoroloģisko staciju. Uz salu var nokļūt ar laivu no Papisāres ostas. Ja ūdens līmenis ir zems un laiks ir silts (un cerams, ka augustā tā būs!), no Vilsandi salas uz dažām mazākajām salām tās apkārtnē iespējams doties kājām, brienot pa ūdeni. Pēc tam ieteicams nomainīt apavus, bet nav obligāti. Kopējais pārgājiena garums apmēram 10 km. Pusdienās līdzpaņemtās maizītes, dzēriens vai iestiprināšanās Vilsandi krogā! Tas ir neticami, ka salā, kurā ir tikai 6 pastāvīgie iedzīvotāji, darbojas arī krogs!

Serves rags un bāka. No raga, precīzāk, no Serves raga bākas, labos laikapstākļos var saskatīt Kurzemes piekrasti. Šajā pussalā apskatāmi arī Ohtisāres akmeņu krāvumi, atrodami “laimes akmeņi” un nejauši atrasto vikingu kuģu piemiņas vietas Salmē.

Viesu māja.  Atpūta, pašu gatavotas vakariņas, pelde jūrā.

Brokastis viesu mājā.

Pārcelšanās ar prāmi uz Abrukas salu.

Abrukas sala.  11. lielākā Igaunijas sala, kur iespējams nodoties mazskartas dabas baudīšanai. Tās vidusdaļu aizņem vairāk kā 100 gadus vecs platlapju (liepu, ozolu, ošu u.c. lapu koku) mežs, kas ir viens no tālākajiem šādiem mežiem Eiropas ziemeļos. Piekrastē dominē pļavas un nelieli mitrāji. Papildus pirmatnējam mežam tūristi var baudīt burvīgu skatu uz jūru, aizstaigāt līdz salas bākai, pat paviesoties salas muzejā. Daudzi Igaunijas rakstnieki ir nākuši no Abrukas vai tur pavadījuši savas vasaras. Tautas vidū bieži tiek runāts, ka, ja Abrukā tu vispār kādu satiec, tas ir vai nu zvejnieks, vai rakstnieks. Mūsdienās Abrukā dzīvo apmēram 20 pastāvīgo iedzīvotāju. Abrukas dabas takas daļēji šķērso salas botānisko un zooloģisko liegumu, kā arī ieved aitu un liellopu aplokos. No tiem gan nevajag baidīties, jo tie paši satraucas par cilvēku klātbūtni.

Pusdienas pie Abrukas viesu mājas saimniekiem – garda zivju zupa vai cepta zivs ar piedevām. Garšo lieliski!

Atgriešanās ar prāmi uz Sāremā salu un mājupceļš.

Mājās -Rīgā, Jelgavā, Dobelē būsim ap plkst.21:00 – 22:00.