Kur skrējienā vienojas Dubna ar Daugavu, veidojas dabīga pussala. Tur tālajā 1533. gadā barons Līvens bija izveidojis muižu un nosaucis to savā vārdā – par Līvenhofu. Līdz mūsdienām tika saglabāts vien 16. gs. velvju pagrabiņš, 19. gs. vēsturiskā muižas laukakmeņu klēts un skanīgais pilsētas nosaukums Līvāni.
Līvānu stikla muzeja ekspozīcijā izvietotie eksponāti, kuri ražoti Līvānu stikla fabrikā, zaigo visās varavīksnes krāsās un ir vienīgā šāda veida ekspozīcijā Baltijā.
Aglonas pilsētas sirds nenoliedzami ir Aglonas katoļu bazilika – Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta.
Braucienu izstrādāja un vadīs gide Edīte Pole.
6:30 izbraukšana no Dobeles Domes laukuma,
7:00 izbraukšana no Jelgavas kultūras nama,
7:50 izbraukšana no Rīgas, Zinātņu akadēmijas.
Pauze bistro “Klidziņa” pie Daugavas (iespēja brokastot, par papildsamaksu).
Līvānu Stikla muzejs un Amatniecības centrs. 2013. gadā, speciāli uzbūvētā ēkas daļā, tika atklāta vēsturiskā Līvānu stikla muzeja ekspozīcija ar vairākiem tūkstošiem visās varavīksnes krāsās zaigojošiem stikla izstrādājumiem. Gadsimtiem apgarotajā klētī apskatāma ekspozīcija “Amatnieki Latgalē 19. – 20. gs.”, kas stāsta par cilvēkiem ar “zelta rokām” – amatniekiem. Ar laiku ekspozīcijā tika eksponēta apbrīnas vērtā, garākā josta Latvijā. Pateicoties 13 atsaucīgām Līvānu novada audējām, pusgada laikā darināja īpašu, neatkārtojamu, vēl nebijušu dāvanu – tautisko jostu, kā dāvanu Līvānu pilsētai 80 gadu jubilejā. Jostas garums ir 94 metri jeb 296 pēdas jeb 174 olektis un tā ir garākā tautiskā josta visā Latvijā.
Stikla pūšanas darbnīca- paraugdemonstrējums. Iespēja klātienē vērot stikla pūtēja darbu.
Viesu namā “Mežinieku mājas”mūs gaidīs gardas pusdienas. Visi ēdieni tiek gatavoti no vietējām izejvielām, viss pašu izaudzēts un pārtop latgaļiem raksturīgos ēdienos. Bioloģiskā saimniecība. Viesu mājai piešķirts zaļais sertifikāts. Latgales kulinārā mantojuma ēdienu degustācija – pusdienas.
Aglonas Bazilika. Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra „Basilica Minoris” titulu, kas nozīmē “mazā bazilika” , šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonai. Mūsdienās Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā. Īpašas ir bazilikas ērģeles, kuras ir vairāk nekā 200 gadu senas. Svētglezna “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” (17. gs.) ir slavena ar savām dziednieciskajām spējām. Aglonas svētais avots ir viens no populārākajiem un vecākajiem avotiem Latgalē. Ekskursija ar Bazilikas gidu dievnamā.
Ap plkst. 21:00 atgriešanās Rīgā, Jelgavā, Dobelē.
Attēls: latgale.travel