Sietiņiezis ir viens no Latvijas skaistākajiem iežiem un lielākais baltā smilšakmens atsegums Baltijā. Tas ir apmēram 15m augsts un 400 m garš.
Valmierā – par vienu jaunu kultūras pieturpunktu vairāk! Pāri Livonijas ordeņa pils pagrabu mūriem pacēlusies stikla ēka, kurā iekārtota Valmieras muzeja jaunā ekspozīcija. de Woldemer – viduslaikos tā pazina valmieriešus, jo latīņu valodā tas nozīmēja “no Valmieras”. Pilsētas senais nosaukums ir kļuvis par vadmotīvu, kas muzeja apmeklētājus ievedīs stāstā par Valmieras senāko vēsturi, ļaujot iepazīt, kā valmierieši dzīvoja laikā no 13. līdz 18. gadsimtam.
Braucienu izstrādāja un vadīs gide Edīte Pole.
7:00 izbraukšana no Dobeles Domes laukuma,
7:30 izbraukšana no Jelgavas kultūras nama,
8:20 izbraukšana no Rīgas, Zinātņu akadēmijas.
Rīta kafijas pauze “Rāmkalnos”.
Sietiņiezis pie Gaujas. Sietiņiezis ir viens no augstākajiem baltā smilšakmens atsegumiem Latvijā, tā kraujas augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. No Sietiņieža paveras iespaidīgs skats uz Gaujas senieleju, bet tā apkārtnē plešas ainaviski priežu meži. Labiekārtotā dabas taka ir lokveida un ērti staigājama. Pastaiga pa taku, skatu vietas un alas.
Iespēja pusdienot Valmierā, bistro “Bastions” – plaša ēdienu izvēle, katram pēc savas gaumes (par papildsamaksu).
Jaunajā stikla ēkā ir stāsti par Valmieras pili un Hanzu. Ap pili veidojās Valmiera, darbojās tirgotāji, auga pilsēta. Ekspozīcijas smagākais priekšmets ir apmēram 100 kilogramus smagā lode, kas ir pirmais eksponāts, ko šeit ienesa ar svarcēlāja palīdzību, vecākie – rotas. Kādus amatus strādāja valmierieši? Kāda bija dzīve pilī un kāda pilsētā? Ar ko valmierieši tirgojās un ko cēla galdā, sagaidot viesus? Kā viņu dzīvi izmainīja kari un politiskās maiņas, ja zinām, ka Valmiera šajā laikā ietilpa Vācu ordeņa, Polijas-Lietuvas, Zviedrijas un Krievijas impērijas pārvaldītajās teritorijās? Ekskursija jaunajās muzeja ekspozīciju telpās muzeja gida vadībā.
Ciemojamies “Adzelviešu” sētā, netālu no Burtnieku ezera, kur audzē ne tikai zirņus un kartupeļus, bet arī kaņepes. Šeit izgatavo gardu kaņepju aizdaru, kura īpašo garšu nosaka vairākās paaudzēs uzkrātā pieredze, stāsta par kaņepju audzēšanu un pārstrādi sendienās un mūsdienās. Baudīsim gardu cienastu ar smalko un rupjo kaņepju aizdaru, dzersim tēju un klausīsimies saimnieku lieliskajos stāstos.
Iespēja iegādāties kaņepju aizdaru, kaņepju kripatiņas un citus lauka un dārza labumus.
Ap plkst. 21:00 atgriešanās Rīgā, Jelgavā, Dobelē.
Attēls: visit.valmiera.lv