Mālpils muiža – izsmalcināta gaume ,ceļojums vēsturē un augsta kvalitāte! Muiža ir izcils 19. gadsimta klasicisma arhitektūras piemineklis .Muižas interjers ir papildināts ar klasicisma un bīdermeijera stila antīkām mēbelēm, vecmeistaru gleznām un citiem antīkiem interjera priekšmetiem.
Zinātāji stāsta, ka Krīgaļu dzirnavu saimnieks- melderis no Rīgas, 1936 gadā ‘’Latvijas Bankā’’ paņēma pusmiljonu latu lielu kredītu, lai nepilnu divu gadu laikā izveidotu, tobrīd modernākās, dzirnavas Latvijā.
Cēsu novadā mežu ielokā atrodas apslēpts dārgums – Skujene.
Z/S Indrāni saimnieki joko, ka daudziem gads no abiem galiem balts, pa vidu zaļš, bet Indrānos tas ir zaļš viscaur. Indrānos tapušas tādas receptes, kā nekur citur pasaulē – sarkanā āboliņa marmelāde, liepziedu un rupjmaizes konfektes šokolādē, viršu sīrups, kumelīšu kvass un vēl, un vēl.
Braucienu izstrādāja un vadīs gide Edīte Pole.
7:30 izbraukšana no Dobeles Domes laukuma,
8:00 izbraukšana no Jelgavas kultūras nama,
8:50 izbraukšana no Rīgas, Zinātņu akadēmijas.
Lielisks svētdienas rīta sākums- skaistā Mālpils muiža. Šeit ierīkota luksusa klases dizaina viesnīca un atrodas viens no labākajiem restorāniem Latvijā.
Baudīsim rīta kafiju un kūciņas muižas restorānā.
Skaistas telpas, noslēpumaini stāsti , dizaina un mākslas priekšmeti. Mālpils saistās ar gleznotāju Skulmju ģimeni. Arī šo mākslinieku radītās glesnas skatāmas muižas telpās. Ekskursija muižā gida pavadībā.
Krīgaļu dzirnavas pie Mergupes – joprojām stalta ēka Mergupes dzirnavezeriņa krastā. Pēdējie miltu maisi dzirnavās malti 2000. gadu sākumā, kad kāds zemnieks atvedis vien četrus maisus graudus, tomēr visas iekārtas un mehānismi atrodas savās vietās un ir darba kārtībā. Var malt miltus, mannu, grūbas, putraimus, ir iekārtas graudu attīrīšanai un vilnas kāršanai. Izveidota arī maza hidroelektrostacija. Par to visu uzzināsim, izstaigājot dzirnavu stāvus ,aplūkojot visus gaņģus un iekārtas, klausoties stāstos.
Zemnieku saimniecības Indrāni saimnieki ir skujenieši jau neskaitāmās paaudzēs, jo visvecākās draudžu reģistru grāmatas apliecina, ka viņu senči ar spēcīgo uzvārdu “Ozols” tepat Skujenē vien dzimuši, dzīvojuši un strādājuši.
Gadu gaitā “Indrāni” pārtapuši par mazu “cukurpilsētiņu” – te ir sava saldumu ražotne, rotu darbnīca, vasaras kafejnīca, iepirkšanās un tūristu uzņemšanas vieta, senlietu krātuve un pat manikīra kabinets. Te lepojas ar to, ka viss, ko piedāvā pircējiem, ir tapis tepat uz vietas saimniecībā. No sēkliņas dobē līdz pilniem groziem pagrabā, no ogu nosēta ciņa purvā līdz virumam burciņā. Indrānos tapušas tādas receptes, kā nekur citur pasaulē – sarkanā āboliņa marmelāde, liepziedu konfektes šokolādē, viršu sīrups, kumelīšu kvass un vēl, un vēl.
Pusdienas Šķūņa restorānā, Saldumu darbnīca , ekskursija un pastaiga plašajā un lieliski iekoptajā saimniecības teritorijā.
Ķirbji, pienenes, sarkanais āboliņš, liepu ziedi, kliņģerītes, kļavu ziedi, piparmētras, piparkūku garšvielas, rupjmaize, ķimenes, bietes, alus, vermuts, virši, ugunspuķes, kumelītes, hibiski, egļu dzinumi, pīlādži.
Tāda ir buķete, kuras garaiņi ik dienu virmo virs Indrānu saldumu katliem. Daudz ko no šī var arī iegādāties saimniecībā!
Bānūžu svētavots. No Bānūžu pilskalna iztek 12 avoti, no kuriem pazīstamākais ir Svētavots. Domājams, ka Svētavota nosaukums cēlies tajos laikos, kad turpat netālu pie Bānūžu ezera pilskalnā stāvējusi koka pils. Teika stāsta, ka avota ūdens dziedē visas kaites.
Dzērbenes muižas pils un Cimdu Jettiņas piemiņas istaba. Dzērbenes pagasts par savu nosaukumu var pateikties Dzērbenes pilij, pareizāk sakot, tās pirmajam vasalim Sīmanim Serbenam, no kura uzvārda tad XIV gadsimtā arī cēlies muižas un novada nosaukums. Mūsdienās agrākās viduslaiku pils vietā slejas Dzērbenes pilsmuiža. Ekskursija muižā.
Ap plkst. 20:00-21:00 atgriešanās Rīgā, Jelgavā, Dobelē.